publicerad: 2015
vicka
vicka
verb
~de ~t 1 vara ostadig; gunga2 röra fram och åter3 ⟨vard.⟩ vikariera
| Finita former | |
|---|---|
| vickar | presens aktiv |
| vickas | presens passiv |
| vickade | preteritum aktiv |
| vickades | preteritum passiv |
| vicka | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att vicka | infinitiv aktiv |
| att vickas | infinitiv passiv |
| har/hade vickat | supinum aktiv |
| har/hade vickats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| vickande | |


