publicerad: 2015
visslare
vissl·are
substantiv
~n; pl. ~, best. pl. visslarna • särsk. visselblåsare
| Singular | |
|---|---|
| en visslare | obestämd form |
| en visslares | obestämd form genitiv |
| visslaren | bestämd form |
| visslarens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| visslare | obestämd form |
| visslares | obestämd form genitiv |
| visslarna | bestämd form |
| visslarnas | bestämd form genitiv |


