publicerad: 2015
vokalis
vok·al·is
[‑i´s]
substantiv
~en ~er • sångstycke på enbart vokaler
| Singular | |
|---|---|
| en vokalis | obestämd form |
| en vokalis | obestämd form genitiv |
| vokalisen | bestämd form |
| vokalisens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| vokaliser | obestämd form |
| vokalisers | obestämd form genitiv |
| vokaliserna | bestämd form |
| vokalisernas | bestämd form genitiv |


