publicerad: 2015
absolvera
ab·solv·era
verb
~de ~t 1 avsluta, fullborda; avlägga examen2 ge syndaförlåtelse
| Finita former | |
|---|---|
| absolverar | presens aktiv |
| absolveras | presens passiv |
| absolverade | preteritum aktiv |
| absolverades | preteritum passiv |
| absolvera | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att absolvera | infinitiv aktiv |
| att absolveras | infinitiv passiv |
| har/hade absolverat | supinum aktiv |
| har/hade absolverats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| absolverande | |
| Perfekt particip | |
| en absolverad + substantiv | |
| ett absolverat + substantiv | |
| den/det/de absolverade + substantiv | |


