publicerad: 2015
koja
1koja
[kåj`a]
substantiv
~n kojor • liten stuga, hydda
| Singular | |
|---|---|
| en koja | obestämd form |
| en kojas | obestämd form genitiv |
| kojan | bestämd form |
| kojans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kojor | obestämd form |
| kojors | obestämd form genitiv |
| kojorna | bestämd form |
| kojornas | bestämd form genitiv |
2koja
[kåj`a]
verb
~de ~t • ⟨särsk. sjö., vard.⟩ gå till sängs
| Finita former | |
|---|---|
| kojar | presens aktiv |
| kojas | presens passiv |
| kojade | preteritum aktiv |
| kojades | preteritum passiv |
| koja | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att koja | infinitiv aktiv |
| att kojas | infinitiv passiv |
| har/hade kojat | supinum aktiv |
| har/hade kojats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| kojande | |


