publicerad: 2015
kohesion
ko·hes·ion
substantiv
~en • ⟨särsk. fys.⟩ sammanhållningskraft
| Singular | |
|---|---|
| en kohesion | obestämd form |
| en kohesions | obestämd form genitiv |
| kohesionen | bestämd form |
| kohesionens | bestämd form genitiv |


