publicerad: 2015
rucka
rucka
verb
~de ~t • flytta; vicka på; rubba; rätta till gången hos klocka
| Finita former | |
|---|---|
| ruckar | presens aktiv |
| ruckas | presens passiv |
| ruckade | preteritum aktiv |
| ruckades | preteritum passiv |
| rucka | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att rucka | infinitiv aktiv |
| att ruckas | infinitiv passiv |
| har/hade ruckat | supinum aktiv |
| har/hade ruckats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| ruckande | |
| Perfekt particip | |
| en ruckad + substantiv | |
| ett ruckat + substantiv | |
| den/det/de ruckade + substantiv | |


