publicerad: 2015
utackordera
ut|ac·kord·era
verb
~de ~t • utackordera el. ackordera ut ngn/ngt
| Finita former | |
|---|---|
| utackorderar | presens aktiv |
| utackorderas | presens passiv |
| utackorderade | preteritum aktiv |
| utackorderades | preteritum passiv |
| utackordera | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att utackordera | infinitiv aktiv |
| att utackorderas | infinitiv passiv |
| har/hade utackorderat | supinum aktiv |
| har/hade utackorderats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| utackorderande | |
| Perfekt particip | |
| en utackorderad + substantiv | |
| ett utackorderat + substantiv | |
| den/det/de utackorderade + substantiv | |


