publicerad: 2015
kompis
komp·is
[kåm´p‑]
substantiv
~en ~ar • ⟨vard.⟩ kamrat
| Singular | |
|---|---|
| en kompis | obestämd form |
| en kompis | obestämd form genitiv |
| kompisen | bestämd form |
| kompisens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kompisar | obestämd form |
| kompisars | obestämd form genitiv |
| kompisarna | bestämd form |
| kompisarnas | bestämd form genitiv |


