publicerad: 2015
kompisgäng
komp·is|gäng
substantiv
~et; pl. ~ • ⟨vard.⟩ kompis gäng
| Singular | |
|---|---|
| ett kompisgäng | obestämd form |
| ett kompisgängs | obestämd form genitiv |
| kompisgänget | bestämd form |
| kompisgängets | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kompisgäng | obestämd form |
| kompisgängs | obestämd form genitiv |
| kompisgängen | bestämd form |
| kompisgängens | bestämd form genitiv |


