publicerad: 2015
skrocka
skrocka
[skråk`a]
verb
~de ~t • låta som en höna; småskratta: skrocka av förtjusning
| Finita former | |
|---|---|
| skrockar | presens aktiv |
| skrockas | presens passiv |
| skrockade | preteritum aktiv |
| skrockades | preteritum passiv |
| skrocka | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att skrocka | infinitiv aktiv |
| att skrockas | infinitiv passiv |
| har/hade skrockat | supinum aktiv |
| har/hade skrockats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| skrockande | |


