publicerad: 2015
snorkråka
snor|kråka
substantiv
~n ‑kråkor • ⟨vard.⟩ litet stycke fast snor
| Singular | |
|---|---|
| en snorkråka | obestämd form |
| en snorkråkas | obestämd form genitiv |
| snorkråkan | bestämd form |
| snorkråkans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| snorkråkor | obestämd form |
| snorkråkors | obestämd form genitiv |
| snorkråkorna | bestämd form |
| snorkråkornas | bestämd form genitiv |


