publicerad: 2015
duoskiva
duo|skiva
substantiv
~n ‑skivor • till 1skiva 2 duo
| Singular | |
|---|---|
| en duoskiva | obestämd form |
| en duoskivas | obestämd form genitiv |
| duoskivan | bestämd form |
| duoskivans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| duoskivor | obestämd form |
| duoskivors | obestämd form genitiv |
| duoskivorna | bestämd form |
| duoskivornas | bestämd form genitiv |


