publicerad: 2015
kara
1kara
substantiv
~n karor • ugnsraka
| Singular | |
|---|---|
| en kara | obestämd form |
| en karas | obestämd form genitiv |
| karan | bestämd form |
| karans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| karor | obestämd form |
| karors | obestämd form genitiv |
| karorna | bestämd form |
| karornas | bestämd form genitiv |
2kara
verb
~de ~t • raka, skrapa
| Finita former | |
|---|---|
| karar | presens aktiv |
| karas | presens passiv |
| karade | preteritum aktiv |
| karades | preteritum passiv |
| kara | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att kara | infinitiv aktiv |
| att karas | infinitiv passiv |
| har/hade karat | supinum aktiv |
| har/hade karats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| karande | |
| Perfekt particip | |
| en karad + substantiv | |
| ett karat + substantiv | |
| den/det/de karade + substantiv | |


