publicerad: 2015
kompromissvilja
kom·pro·miss|vilja
substantiv
~n kompromiss 1vilja
| Singular | |
|---|---|
| en kompromissvilja | obestämd form |
| en kompromissviljas | obestämd form genitiv |
| kompromissviljan | bestämd form |
| kompromissviljans | bestämd form genitiv |


