publicerad: 2015
kompromissvilja
kom·pro·miss|vilja
substantiv
~n kompromiss 1vilja
Singular | |
---|---|
en kompromissvilja | obestämd form |
en kompromissviljas | obestämd form genitiv |
kompromissviljan | bestämd form |
kompromissviljans | bestämd form genitiv |