publicerad: 2015
konsignation
kon·sign·at·ion
substantiv
~en ~er • en form av kommissionshandel
| Singular | |
|---|---|
| en konsignation | obestämd form |
| en konsignations | obestämd form genitiv |
| konsignationen | bestämd form |
| konsignationens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| konsignationer | obestämd form |
| konsignationers | obestämd form genitiv |
| konsignationerna | bestämd form |
| konsignationernas | bestämd form genitiv |


