publicerad: 2015
krävduva
kräv|duva
substantiv
~n ‑duvor • till 2kräva 1duva
| Singular | |
|---|---|
| en krävduva | obestämd form |
| en krävduvas | obestämd form genitiv |
| krävduvan | bestämd form |
| krävduvans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| krävduvor | obestämd form |
| krävduvors | obestämd form genitiv |
| krävduvorna | bestämd form |
| krävduvornas | bestämd form genitiv |


