publicerad: 2015
självutlösning
själv|ut·lös·ning
substantiv
~en ~ar • till utlösning 1,2 själv
| Singular | |
|---|---|
| en självutlösning | obestämd form |
| en självutlösnings | obestämd form genitiv |
| självutlösningen | bestämd form |
| självutlösningens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| självutlösningar | obestämd form |
| självutlösningars | obestämd form genitiv |
| självutlösningarna | bestämd form |
| självutlösningarnas | bestämd form genitiv |


