publicerad: 2015
sällskapsmänniska
säll·skaps|männ·iska
substantiv
~n ‑människor • till sällskap 1,2 människa
| Singular | |
|---|---|
| en sällskapsmänniska | obestämd form |
| en sällskapsmänniskas | obestämd form genitiv |
| sällskapsmänniskan | bestämd form |
| sällskapsmänniskans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| sällskapsmänniskor | obestämd form |
| sällskapsmänniskors | obestämd form genitiv |
| sällskapsmänniskorna | bestämd form |
| sällskapsmänniskornas | bestämd form genitiv |


