publicerad: 2015
union
un·ion
[‑io´n]
substantiv
~en ~er 1 förening; statsförbund2 ⟨mat.⟩ föreningsmängd – Alla sammansättn. med unions- hör till union 1.
| Singular | |
|---|---|
| en union | obestämd form |
| en unions | obestämd form genitiv |
| unionen | bestämd form |
| unionens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| unioner | obestämd form |
| unioners | obestämd form genitiv |
| unionerna | bestämd form |
| unionernas | bestämd form genitiv |


