publicerad: 2015
villkorssats
vill·kors|sats
substantiv
~en ~er • sats vanligen inledd med villkorskonjunktion; till sats 2
| Singular | |
|---|---|
| en villkorssats | obestämd form |
| en villkorssats | obestämd form genitiv |
| villkorssatsen | bestämd form |
| villkorssatsens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| villkorssatser | obestämd form |
| villkorssatsers | obestämd form genitiv |
| villkorssatserna | bestämd form |
| villkorssatsernas | bestämd form genitiv |


