publicerad: 2015
vinkling
vinkl·ing
substantiv
~en ~ar • till vinkla 1,2
| Singular | |
|---|---|
| en vinkling | obestämd form |
| en vinklings | obestämd form genitiv |
| vinklingen | bestämd form |
| vinklingens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| vinklingar | obestämd form |
| vinklingars | obestämd form genitiv |
| vinklingarna | bestämd form |
| vinklingarnas | bestämd form genitiv |


