publicerad: 2015
runka
runka
verb
~de ~t 1 skaka, vicka, vackla2 ⟨starkt vard.⟩ onanera
| Finita former | |
|---|---|
| runkar | presens aktiv |
| runkas | presens passiv |
| runkade | preteritum aktiv |
| runkades | preteritum passiv |
| runka | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att runka | infinitiv aktiv |
| att runkas | infinitiv passiv |
| har/hade runkat | supinum aktiv |
| har/hade runkats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| runkande | |
| Perfekt particip | |
| en runkad + substantiv | |
| ett runkat + substantiv | |
| den/det/de runkade + substantiv | |


