publicerad: 2015
försoningslära
för·son·ings|lära
substantiv
~n ‑läror • ⟨särsk. relig.⟩ försoning 1lära
| Singular | |
|---|---|
| en försoningslära | obestämd form |
| en försoningsläras | obestämd form genitiv |
| försoningsläran | bestämd form |
| försoningslärans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| försoningsläror | obestämd form |
| försoningslärors | obestämd form genitiv |
| försoningslärorna | bestämd form |
| försoningslärornas | bestämd form genitiv |


