publicerad: 2015
konklusion
kon·klus·ion
substantiv
~en ~er • slutsats
| Singular | |
|---|---|
| en konklusion | obestämd form |
| en konklusions | obestämd form genitiv |
| konklusionen | bestämd form |
| konklusionens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| konklusioner | obestämd form |
| konklusioners | obestämd form genitiv |
| konklusionerna | bestämd form |
| konklusionernas | bestämd form genitiv |


