publicerad: 2015
konspiratör
kon·spir·at·ör
[‑ö´r]
substantiv
~en ~er • till konspirera
| Singular | |
|---|---|
| en konspiratör | obestämd form |
| en konspiratörs | obestämd form genitiv |
| konspiratören | bestämd form |
| konspiratörens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| konspiratörer | obestämd form |
| konspiratörers | obestämd form genitiv |
| konspiratörerna | bestämd form |
| konspiratörernas | bestämd form genitiv |


