publicerad: 2015
ståuppa
1stå|uppa
[‑up`a]
substantiv
~n ‑uppor 1 kvinnlig ståuppare2 ståupp-nummer
| Singular | |
|---|---|
| en ståuppa | obestämd form |
| en ståuppas | obestämd form genitiv |
| ståuppan | bestämd form |
| ståuppans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| ståuppor | obestämd form |
| ståuppors | obestämd form genitiv |
| ståupporna | bestämd form |
| ståuppornas | bestämd form genitiv |
2stå|uppa
[‑up`a el. ‑up´a]
verb
~de ~t • improvisera sketcher o.d. i nära samverkan med publiken
| Finita former | |
|---|---|
| ståuppar | presens aktiv |
| ståuppas | presens passiv |
| ståuppade | preteritum aktiv |
| ståuppades | preteritum passiv |
| ståuppa | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att ståuppa | infinitiv aktiv |
| att ståuppas | infinitiv passiv |
| har/hade ståuppat | supinum aktiv |
| har/hade ståuppats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| ståuppande | |


