publicerad: 2015
ståuppare
stå|upp·are
[‑up`‑]
substantiv
~n; pl. ~, best. pl. ‑upparna 2ståuppa
| Singular | |
|---|---|
| en ståuppare | obestämd form |
| en ståuppares | obestämd form genitiv |
| ståupparen | bestämd form |
| ståupparens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| ståuppare | obestämd form |
| ståuppares | obestämd form genitiv |
| ståupparna | bestämd form |
| ståupparnas | bestämd form genitiv |


