publicerad: 2015
utanpåficka
ut·an·på|ficka
substantiv
~n ‑fickor utanpå ficka
| Singular | |
|---|---|
| en utanpåficka | obestämd form |
| en utanpåfickas | obestämd form genitiv |
| utanpåfickan | bestämd form |
| utanpåfickans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| utanpåfickor | obestämd form |
| utanpåfickors | obestämd form genitiv |
| utanpåfickorna | bestämd form |
| utanpåfickornas | bestämd form genitiv |


