publicerad: 2015
vinkanna
vin|kanna
substantiv
~n ‑kannor 1vin kanna 1
| Singular | |
|---|---|
| en vinkanna | obestämd form |
| en vinkannas | obestämd form genitiv |
| vinkannan | bestämd form |
| vinkannans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| vinkannor | obestämd form |
| vinkannors | obestämd form genitiv |
| vinkannorna | bestämd form |
| vinkannornas | bestämd form genitiv |


