publicerad: 2015
kontusion
kontus·ion
substantiv
~en ~er • krossår, skrubbsår
| Singular | |
|---|---|
| en kontusion | obestämd form |
| en kontusions | obestämd form genitiv |
| kontusionen | bestämd form |
| kontusionens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kontusioner | obestämd form |
| kontusioners | obestämd form genitiv |
| kontusionerna | bestämd form |
| kontusionernas | bestämd form genitiv |


