publicerad: 2015
kvissla
kvissla
substantiv
~n kvisslor • finne, blemma
| Singular | |
|---|---|
| en kvissla | obestämd form |
| en kvisslas | obestämd form genitiv |
| kvisslan | bestämd form |
| kvisslans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kvisslor | obestämd form |
| kvisslors | obestämd form genitiv |
| kvisslorna | bestämd form |
| kvisslornas | bestämd form genitiv |


