publicerad: 2015
skolkompis
skol|komp·is
substantiv
~en ~ar • ⟨vard.⟩ 1skola 1 kompis
| Singular | |
|---|---|
| en skolkompis | obestämd form |
| en skolkompis | obestämd form genitiv |
| skolkompisen | bestämd form |
| skolkompisens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| skolkompisar | obestämd form |
| skolkompisars | obestämd form genitiv |
| skolkompisarna | bestämd form |
| skolkompisarnas | bestämd form genitiv |


