publicerad: 2015
bevissäkring
be·vis|säkr·ing
substantiv
~en ~ar • ⟨jur.⟩ bevis 1 säkring 1
| Singular | |
|---|---|
| en bevissäkring | obestämd form |
| en bevissäkrings | obestämd form genitiv |
| bevissäkringen | bestämd form |
| bevissäkringens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| bevissäkringar | obestämd form |
| bevissäkringars | obestämd form genitiv |
| bevissäkringarna | bestämd form |
| bevissäkringarnas | bestämd form genitiv |


