publicerad: 2015
boningshus
bo·nings|hus
substantiv
~et; pl. ~ 1boning hus 1
| Singular | |
|---|---|
| ett boningshus | obestämd form |
| ett boningshus | obestämd form genitiv |
| boningshuset | bestämd form |
| boningshusets | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| boningshus | obestämd form |
| boningshus | obestämd form genitiv |
| boningshusen | bestämd form |
| boningshusens | bestämd form genitiv |


