publicerad: 2015
ordningsmänniska
ordn·ings|männ·iska
substantiv
~n ‑människor ordning 1 människa
| Singular | |
|---|---|
| en ordningsmänniska | obestämd form |
| en ordningsmänniskas | obestämd form genitiv |
| ordningsmänniskan | bestämd form |
| ordningsmänniskans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| ordningsmänniskor | obestämd form |
| ordningsmänniskors | obestämd form genitiv |
| ordningsmänniskorna | bestämd form |
| ordningsmänniskornas | bestämd form genitiv |


